Skriešana un citas sportiskās aktivitātes ķermenim ir zināma veida pārbaudījums. Skrienot pieaug sirds ritms, nodarbinātie muskuļi tiek daudz aktīvāk apgādāti ar asinīm, paātrinās elpošana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, kājas un rokas strādā daudz aktīvāk, izdalās adrenalīns un asinīs var uzkrāties pienskābe. Lai organisms efektīvi sākt strādāt iecerētajā režīmā, pirms sportiskajām aktivitātēm tas ir jāsagatavo slodzei, un tieši tāpat, lai organismam pēkšņi neiestātos šoks, kad skrējiens strauji tiek nobeigts, organisms pēc skrējiena atkal ir jāsagatavo miera stāvoklim. Šos sagatavošanās procesus tad arī var uzskatīt par to, ko mēs pazīstam kā iesildīšanos un atsildīšanos. 
Jo intensīvāka sagaidāmā slodze, jo lielāka nozīme ir tam, cik labi organisms pirms starta ir sagatavots tam, lai tas uzreiz spētu sākt strādāt ar pilnu atdevi. Lai organismu intensīvai slodzei sagatavotu, iesildīšanās būtu jāsāk ar 10-15 minūšu pavisam lēnu skrējienu, kura laikā, pieaugot pastiprinās skābekļa pievade muskuļiem, “ieeļļojas” locītavas, kā arī pastiprināti sāk darboties procesi, kas atbild par enerģijas ražošanu muskuļu šūnās. 

Iesildīšanās ir neatņemama treniņu sastāvdaļa, jo: 
  • Uzlabo asins cirkulāciju un paātrinās sirdsdarbība;
  • Iesildīšanās vingrinājumi nodrošina ķermeņa pielāgošanos treniņam;
  • Iesildīšanās vingrinājumi jāveic ar samazinātu intensivitāti;
  • Paaugstinās ķermeņa un audu temperatūra;
  • Palielinās enerģijas daudzums, kas izdalās organismā;
  • Paātrinās skābekļa apmaiņa.

Atsildīšanās 
Atsildīšanās pēc treniņa ir tikpat svarīga un pašsaprotama kā iesildīšanās 

Ja netiek veikta atsildīšanās, tad organisma atjaunošanās notiek krietni ilgāk. Atsildīšanās pozitīvi ietekmē muskuļu augšanu un adaptāciju slodzēm + novērš stīvumu. Atsildīšanās veicama pēdējās 5 - 15 minūtēs. 

Treniņa beigās Tu vienkārši samazini tempu, piemēram, pārejot lēnā skrējienā vai iešanā, vai samazini darba svarus. Pēc viegliem svariem, vieglām kustībām, iešanas pārej pie stiepšanās vingrinājumiem, pastiep trenētās muskuļu grupas, stabilizē sirdsdarbību nomierinot elpošanu! 

Atsildīšanās nepieciešamība: 
  • organisms atbrīvojas no vielmaiņas blakusproduktiem;
  • atjaunojas enerģētiskās rezerves;
  • samazinās muskuļu nogurums un stīvums;
  • sirds ritms un elpošana atgriežas normālajā līmenī;
  • atjaunojas psiholoģiskais tonuss;
  • organisms atlabinās;
  • muskuļi tiek sagatavoti nākamajam treniņam.
Atceries, lai ko Tu darītu vienmēr IESILDIES UN ATSILDIES PĒC SLODZES un Tu būsi ieguvējs!

Hinterlassen Sie einen Kommentar

Bitte beachten Sie, dass Kommentare vor der Veröffentlichung freigegeben werden müssen