Izkrīt mati. Kādēļ tā?
Veselīgi mati ir rota, ar ko patiesi vērts lepoties. Taču dažkārt tie sāk izkrist. Šo procesu var veicināt gan veselības stāvokļa izmaiņas, gan, piemēram, stress, kas pandēmijas laikā vairāk vai mazāk skar ikvienu cilvēku.
Evija Gailuma, farmaceite
Matu augšanas ātrums ir individuāli atšķirīgs, taču vidēji cilvēka mati viena mēneša laikā izaug par 1,27 centimetriem. Katru dienu daļa aiziet bojā, izkrīt 50 – 100 mati. Tas ir dabisks process. Tā kā cilvēka galvu klāj aptuveni 100 000 matu un vairāk, pat ja zaudē 100 matu dienā, tas nav jūtams un redzams. Tiesa, tie, kuriem mati ir gari, labāk pamana savu zaudējumu, piemēram, uz grīdas, apģērba un ķemmē.
Matu izkrišanas iemesli
Stress
Viens no matu izkrišanas iemesliem var būt stress, ko var radīt problēmas darbā vai ģimenē, neapmierinātība ar sevi, pašpārliecības trūkums, veselības problēmas vai gaidāmā operācija, jauns darbs un vide vai darba zaudēšana, pārciests emocionāls šoks, zaudējums, hroniska slimība un citi faktori. Fiziskā stresa cēloņi bieži vien ir īslaicīgi, un matu izkrišana samazinās, tiklīdz stress pāriet. Savukārt ar psiholoģisko stresu ir grūtāk tikt galā. Ar to var mēģināt cīnīties, strādājot ar sevi, mainot dzīvesveidu, piemēram, veicot regulāras fiziskas aktivitātes, izvēloties veselīgu un sabalansētu uzturu, praktizējot meditāciju vai jogu, apzināti samazinot stresa faktorus. Kādas var būt stresa sekas? Stresa ietekmē var tikt traucēts arī mata dzīves cikls – daļa matu no augšanas fāzes pāriet izkrišanas fāzē.
Veselības stāvokļa izmaiņas
Arī tas var ietekmēt matu izkrišanu. Piemēram, ja organismā notiek hormonālās izmaiņas. Visbiežāk tās ir saistītas ar vairogdziedzera hormonu disbalansu – hormoni tiek ražoti par daudz vai arī par maz. Hormonālās izmaiņas sievietes organismā notiek grūtniecības laikā, iestājoties menopauzei.
Medikamentu blakusefekts
Matu veselību var ietekmēt vairogdziedzera zāles, dažādi perorāli lietojami kontracepcijas līdzekļi, beta blokatori, pretkrampju līdzekļi, antidepresanti, antikoagulanti. Lielākajai daļai cilvēku, kuri lieto zāles, visticamāk, šādu problēmu nebūs, tomēr medikamenti var pastiprināt matu izkrišanu, ja organisms šādi reaģē uz noteiktiem ķīmiskiem savienojumiem.
Mata dzīve
Mati ir elastīgi ragvielas pavedieni jeb ādas derivāti, atvasinājumi. Matus iedala trijās grupās: garie (galvas, padušu, ūsu, bārdas, kaunuma); īsie (skropstas un uzacis), pūkas, kas sedz visu pārējo ķermeņa daļu, piemēram, pirkstu sānvirsmas un delnas.
95% mata veido olbaltumviela keratīns – šķiedru, helikoidāls proteīns spirāles formā. Keratinocīti sintezē keratīnu, kas nešķīst ūdenī, nodrošinot matu aizsardzību. Pavisam matu sastāvā ir 18 aminoskābes (piemēram, prolīns, treonīns, leicīns un arginīns). Keratīns ir īpaši bagāts ar aminoskābi cisteīnu, kas veido disulfīdu saites starp molekulām, kā rezultātā mata struktūrai tiek piešķirta izturība un stingrība.
Mata struktūru veido medulla, mata folikuls, mata garoza.
Ko iesākt, ja mati izkrīt?
Sabalansēt ēdienkarti
Lai mati neizkristu un matu saknes būtu stipras un veselas, vispirms jādomā par to, cik svarīgs ir sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs. Dažādas diētas nereti paredz kādu konkrētu produktu lietošanu, no ēdienkartes izslēdzot noteiktu uzturvielu grupu. Visbiežāk, ievērojot diētu, jāatsakās vai nu no taukiem, vai olbaltumvielām, kaut gan organismam ir vajadzīgi gan saliktie ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, vitamīni un minerālvielas, gan arī tauki (vērtīgās taukskābes). Piemēram, ja organismam trūkst olbaltumvielu (vislabāk uzņemt augu valsts olbaltumvielas, jo tās organismam ir vieglāk pārstrādāt), matu augšana var apstāties.
Uzņemt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas
Vēl viens iemesls, kāpēc mēdz izkrist mati, ir cinka un dzelzs trūkums. Cinku organisms izmanto šūnu ražošanā, un tas ir svarīgs imūnsistēmas darbībā. Cinka deficītu var noteikt, veicot asins analīzi, urīna vai matu analīzes.
Savukārt dzelzs organismā nodrošina skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Tā trūkums cilvēku padara uzņēmīgu pret dažādām slimībām, palielina traumu risku, var provocēt dzelzs anēmiju. Ja matu izkrišanas iemesls ir nepietiekams dzelzs līmenis organismā, atjaunojot tā rezerves, matu izkrišana, visticamāk, apstāsies.
Matu izkrišanu var veicināt arī D, B12, C, A vitamīna, ka arī selēna un biotīna trūkums.
Ja ikdienas steigā neizdodas nodrošināt pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, vitamīnus un minerālvielas var palīdzēt uzņemt uztura bagātinātāji. Pirms to iegādes gan noteikti jākonsultējas ar farmaceitu (veselības aprūpes speciālistu) vai farmaceita asistentu, kurš mācēs ieteikt visvairāk piemēroto preparātu. Tāpat aptiekās pieejami matu kopšanas līdzekļi, kas veidoti, lai stiprinātu matu saknes, palēninātu matu izkrišanas procesu.
Vienmēr atcerēties, ka mati ir jāsaudzē
Ziemas laikā ieteicams nēsāt galvassegu, lai aizsargātu matus no aukstuma, vēja, sniega. Rūpēties par matiem vajag arī vasarā, lai tie nav pakļauti tiešajiem saules stariem, un saudzēt matus vējainās dienās, tos piesedzot.
Ik dienu pavadīt ārā, fiziski kustoties vismaz 30 minūtes, lai gādātu par visa organisma veselību, jo tas nāks par labu arī matu veselībai.
Konsultēties ar speciālistu
Matu izkrišanas iemesls var būt arī kāda nopietna slimība, tādēļ ieteicams konsultēties ar ārstu.
Raksta avots: https://www.e-menessaptieka.lv/aktuali/izkrit-mati-kadel-ta-321
Evija Gailuma, farmaceite
Matu augšanas ātrums ir individuāli atšķirīgs, taču vidēji cilvēka mati viena mēneša laikā izaug par 1,27 centimetriem. Katru dienu daļa aiziet bojā, izkrīt 50 – 100 mati. Tas ir dabisks process. Tā kā cilvēka galvu klāj aptuveni 100 000 matu un vairāk, pat ja zaudē 100 matu dienā, tas nav jūtams un redzams. Tiesa, tie, kuriem mati ir gari, labāk pamana savu zaudējumu, piemēram, uz grīdas, apģērba un ķemmē.
Matu izkrišanas iemesli
Stress
Viens no matu izkrišanas iemesliem var būt stress, ko var radīt problēmas darbā vai ģimenē, neapmierinātība ar sevi, pašpārliecības trūkums, veselības problēmas vai gaidāmā operācija, jauns darbs un vide vai darba zaudēšana, pārciests emocionāls šoks, zaudējums, hroniska slimība un citi faktori. Fiziskā stresa cēloņi bieži vien ir īslaicīgi, un matu izkrišana samazinās, tiklīdz stress pāriet. Savukārt ar psiholoģisko stresu ir grūtāk tikt galā. Ar to var mēģināt cīnīties, strādājot ar sevi, mainot dzīvesveidu, piemēram, veicot regulāras fiziskas aktivitātes, izvēloties veselīgu un sabalansētu uzturu, praktizējot meditāciju vai jogu, apzināti samazinot stresa faktorus. Kādas var būt stresa sekas? Stresa ietekmē var tikt traucēts arī mata dzīves cikls – daļa matu no augšanas fāzes pāriet izkrišanas fāzē.
Veselības stāvokļa izmaiņas
Arī tas var ietekmēt matu izkrišanu. Piemēram, ja organismā notiek hormonālās izmaiņas. Visbiežāk tās ir saistītas ar vairogdziedzera hormonu disbalansu – hormoni tiek ražoti par daudz vai arī par maz. Hormonālās izmaiņas sievietes organismā notiek grūtniecības laikā, iestājoties menopauzei.
Medikamentu blakusefekts
Matu veselību var ietekmēt vairogdziedzera zāles, dažādi perorāli lietojami kontracepcijas līdzekļi, beta blokatori, pretkrampju līdzekļi, antidepresanti, antikoagulanti. Lielākajai daļai cilvēku, kuri lieto zāles, visticamāk, šādu problēmu nebūs, tomēr medikamenti var pastiprināt matu izkrišanu, ja organisms šādi reaģē uz noteiktiem ķīmiskiem savienojumiem.
Mata dzīve
Mati ir elastīgi ragvielas pavedieni jeb ādas derivāti, atvasinājumi. Matus iedala trijās grupās: garie (galvas, padušu, ūsu, bārdas, kaunuma); īsie (skropstas un uzacis), pūkas, kas sedz visu pārējo ķermeņa daļu, piemēram, pirkstu sānvirsmas un delnas.
95% mata veido olbaltumviela keratīns – šķiedru, helikoidāls proteīns spirāles formā. Keratinocīti sintezē keratīnu, kas nešķīst ūdenī, nodrošinot matu aizsardzību. Pavisam matu sastāvā ir 18 aminoskābes (piemēram, prolīns, treonīns, leicīns un arginīns). Keratīns ir īpaši bagāts ar aminoskābi cisteīnu, kas veido disulfīdu saites starp molekulām, kā rezultātā mata struktūrai tiek piešķirta izturība un stingrība.
Mata struktūru veido medulla, mata folikuls, mata garoza.
- Medulla (eļļas dziedzeris, mata šķiedras serde) – mata iekšējais slānis, ko veido mīksta un eļļaina viela.
- Mata folikuls – plāns, aizsargājošs ārējais slānis, kas satur barojošo daļu, nodrošinot mata augšanu. Tas ir ļoti keratinizēts un sastāv no svariem līdzīgas formas šūnām.
- Mata garoza – tās sastāvā ir garas keratīna ķēdes, kas piešķir matiem elastību un izturību. Mata garozā ir daudz lipīdu un olbaltumvielu, kā arī melanīns – matu krāsas pigments.
Matu augšana norit ciklos, kas sastāv no trim fāzēm:
- Augšanas fāze. Vairums matu aug jebkurā laikā, katrs mats šajā augšanas posmā pavada vairākus gadus.
- Pārejas fāze. Dažās nedēļās matu augšana palēninās un matu folikuls saraujas.
- Atpūtas fāze. Pēc vairākiem mēnešiem mata augšana apstājas, vecais mats atdalās no folikula, jauns matiņš sāk augšanas fāzi, izspiežot veco.
Ko iesākt, ja mati izkrīt?
Sabalansēt ēdienkarti
Lai mati neizkristu un matu saknes būtu stipras un veselas, vispirms jādomā par to, cik svarīgs ir sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs. Dažādas diētas nereti paredz kādu konkrētu produktu lietošanu, no ēdienkartes izslēdzot noteiktu uzturvielu grupu. Visbiežāk, ievērojot diētu, jāatsakās vai nu no taukiem, vai olbaltumvielām, kaut gan organismam ir vajadzīgi gan saliktie ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, vitamīni un minerālvielas, gan arī tauki (vērtīgās taukskābes). Piemēram, ja organismam trūkst olbaltumvielu (vislabāk uzņemt augu valsts olbaltumvielas, jo tās organismam ir vieglāk pārstrādāt), matu augšana var apstāties.
Uzņemt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas
Vēl viens iemesls, kāpēc mēdz izkrist mati, ir cinka un dzelzs trūkums. Cinku organisms izmanto šūnu ražošanā, un tas ir svarīgs imūnsistēmas darbībā. Cinka deficītu var noteikt, veicot asins analīzi, urīna vai matu analīzes.
Savukārt dzelzs organismā nodrošina skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Tā trūkums cilvēku padara uzņēmīgu pret dažādām slimībām, palielina traumu risku, var provocēt dzelzs anēmiju. Ja matu izkrišanas iemesls ir nepietiekams dzelzs līmenis organismā, atjaunojot tā rezerves, matu izkrišana, visticamāk, apstāsies.
Matu izkrišanu var veicināt arī D, B12, C, A vitamīna, ka arī selēna un biotīna trūkums.
Ja ikdienas steigā neizdodas nodrošināt pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, vitamīnus un minerālvielas var palīdzēt uzņemt uztura bagātinātāji. Pirms to iegādes gan noteikti jākonsultējas ar farmaceitu (veselības aprūpes speciālistu) vai farmaceita asistentu, kurš mācēs ieteikt visvairāk piemēroto preparātu. Tāpat aptiekās pieejami matu kopšanas līdzekļi, kas veidoti, lai stiprinātu matu saknes, palēninātu matu izkrišanas procesu.
Vienmēr atcerēties, ka mati ir jāsaudzē
Ziemas laikā ieteicams nēsāt galvassegu, lai aizsargātu matus no aukstuma, vēja, sniega. Rūpēties par matiem vajag arī vasarā, lai tie nav pakļauti tiešajiem saules stariem, un saudzēt matus vējainās dienās, tos piesedzot.
Ik dienu pavadīt ārā, fiziski kustoties vismaz 30 minūtes, lai gādātu par visa organisma veselību, jo tas nāks par labu arī matu veselībai.
Konsultēties ar speciālistu
Matu izkrišanas iemesls var būt arī kāda nopietna slimība, tādēļ ieteicams konsultēties ar ārstu.
Raksta avots: https://www.e-menessaptieka.lv/aktuali/izkrit-mati-kadel-ta-321
Tev varētu interesēt:
 |
 |
 |
| VPLab Ultra Women’s Beauty Collagen Peptides | VPLab Ultra Women’s Beauty Liquid Collagen | VPLab Ultra Women’s Multivitamin Formula |
 |
|
|
