Vitamīni un minerālvielas starojošai ādai un veseliem matiem
Patiess skaistums – katram no mums raksturīgais autentiskums, kas pareizināts ar cītīgu darbu ar sevi pašu. Neiet runa par brīnumu sološiem kopšanas līdzekļiem, bet gan par to, cik pareizi mēs piesātinām savu organismu no iekšpuses. Ko ēdam, cik daudz ūdens izdzeram, vai pietiekamu laiku veltam atpūtai, vai gādājam, lai tiek uzņemts pietiekams daudzums uzturvielu, kas, savukārt, piedalās tūkstoš bioķīmiskajos procesos skaistuma radīšanā. No visa pieminētā vitamīni un minerālvielas ir laikam viena no viskomplicētākajām tēmām. Šajā materiālā lasi, kuri elementi ir atbildīgi par ādas un matu veselību un skaistumu, un kādos produktos tie rodami.
Vitamīni un minerālvielas starojošai ādai un veseliem matiem
1. A vitamīns
Pazīstams arī kā retinols, A vitamīns gādā par ādas veselību. Tas nodrošina pilnvērtīgu šūnu attīstību un reģenerāciju, cīnās ar akne, sausumu, lobīšanos un grumbām, ādu mīkstina un aizsargā to no saules kaitīgās iedarbības.
A vitamīns viegli uzsūcas un satur daudzus jo daudzus iemīļotos augļus un dārzeņus. Čempioni retinola un tā «priekšgājēja» betakarotīna (organisms to pats ar laiku konvertē A vitamīnā) satura ziņā: burkāni, saldie kartupeļi, spināti, kāposti, brokoļi, ķirbji, sarkanā paprika, tomāti, aprikozes, persiki, papaija, mango un kantalupa.
2. B grupas vitamīnu komplekss
Viena no būtiskākajām lomām ādas un matu veselībai atvēlēta B kompleksam. B grupas vitamīnu deficīts mēdz izraisīt dermatītu, ekzēmu, ādas pigmentāciju, grumbu veidošanos un plaisas uz lūpām.
Katram vitamīna kompleksam ir sava, īpaša viņam atvēlēta loma. Tiamīns (vitamīns B1), riboflavīns (vitamīns B2), niacīns (vitamīns B3), pantotēnskābe (vitamīns B5) un vitamīns B9 ir atbildīgi par veselām matu folikulām. Vitamīnam B5 atvēlēta cīņa ar nosirmošanu un, līdzīgi kā biotīns (vitamīns B7), rūpējas par matu spēku, elastīgumu un mirdzumu, novēršot to izkrišanu. Savukārt vitamīns B6 nepieļauj blaugznu veidošanos.
Ne jau velti B grupas vitamīni tiek dēvēti par B kompleksu, par cik darbojas saskaņoti. Šīs vitamīnu grupas normas nodrošināšanai būtiski lietot uzturā kvalitatīvus uztura bagātinātājus. Labākai asimilācijai uzturā iekļauj tādus produktus, kā graudaugus, auzas, prosu, riekstus, sēklas, avokado, zaļumus un zivi.
3. C vitamīns
C vitamīns ir spēcīgs antioksidants. Tā pamatfunkcija – kolagēna, substances, kas gādā par ādas elastīgumu, izstrāde. Turklāt, C vitamīns nodrošina matu folikulu šūnu un blakus esošo asinsvadu aizsardzību. Diēta ar paaugstinātu šī vitamīna saturu uzlabo vispārējo ādas kvalitāti, samazina un nogludina grumbiņas, ātrāk sadziedē rētas un ultravioletā starojuma iedarbības radītos bojājumus.
Brokoļi, kivi, apelsīni, greipfrūti, zemenes, sarkanā paprika, Briseles un skābētie kāposti, pētersīļi, koriandrs, baziliks, timiāns – brīvi pieejamie C vitamīna avoti. Vēl jāpatur prātā, ka siltuma ietekmē šī uzturviela iznīcinās, tāpēc to saturošos dārzeņus un zaļumus vislabāk uzturā uzņemt svaigā veidā vai arī pie minimālas termiskās apstrādes nosacījuma. Bioaktīvo bagātinātāju veidā šo vitamīnu ieteicams lietot kopā ar bioflavonoīdiem – tie uzlabos vitamīna uzsūkšanos.
4. D vitamīns
D vitamīns gādā par matu mirdzumu un veselību. Tā esamība organismā ir obligāta jaunu folikulu veidošanai, to dzīvospējas uzturēšanai visa cikla garumā, kā arī veselu un skaistu matu augšanai stimulēšanai. Lokāla D vitamīna lietošana palīdz ārstēt ekzēmu un psoriāzi un paātrina ādas bojājumu sadziedēšanu, piemēram, apdegumus, nobrāzumus un strijas.
Neraugoties uz to, ka šī uzturviela tiek dēvēta par vitamīnu, tās izcelsme ir citādāka. Lieta tāda, ka mūsu organisms pats spējīgs to nepieciešamajā daudzumā ģenerēt. Taču šāda sintēze iespējama vien saules gaismas iedarbības rezultātā, un tas mūsu platuma grādos, par nelaimi, nav iespējams. Tā trūkumu kompensē uztura bagātinātāju un šo uzturvielu saturošie produkti. Lai kompensētu D vitamīna trūkumu organismā, uzturā iekļauj: lasi, tunci, sojas pienu, apelsīna sulu un olas.
5. E vitamīns
E vitamīns, līdzīgi kā C vitamīns, ir apveltīts ar antioksidatīvajām īpašībām. Darbojoties šūnu līmenī, tas cīnās ar priekšlaicīgu organisma novecošanos. Būdams virsējos ādas slāņos, tas aizsargā organismu no kaitīgās ultravioletā starojuma iedarbības un apkārtējās vides piesārņojuma. Papildus vitamīns veicina kolagēna izstrādi, tādējādi nogludinot grumbas un rētas, uzlabojot ādas kvalitāti kopumā - tā tiek izlīdzināta un kļūst ievērojami maigāka. Lai nepieļautu E vitamīna deficītu, parūpējies, lai ēdienkartē tiktu iekļautas mandeles, lina un saulespuķu sēklas, spināti, brokoļi un mellenes.
6. Cinks
Viens no svarīgākajiem skaistuma avotiem ir cinks. Tas piedalās kolagēna sintēzē, tam piemīt pretiekaisuma īpašības, cīnās ar akne un samazina striju veidošanos uz ādas. Turklāt, minerālviela labvēlīgi ietekmē tauku dziedzeru darbību un hormonu izstrādi, kas ir atbildīgi par vispārējo ādas kvalitāti. Visefektīvāk cilvēka organisms cinku uzsūc no dzīvnieciskas izcelsmes produktiem: jūras veltēm, austerēm un olām. Ja esi vegāns, bagātini uzturu ar ķirbju sēklām, spinātiem, Indijas riekstiem, pupām, kakao un baltajām sēnēm.
7. Dzelzs
Dzelzs labvēlīgi ietekmē hemoglobīna līmeni asinīs, kas, savukārt, atbild par skābekļa transportēšanu visā organismā. Nav brīnums, ka zems dzelzs līmenis nelabvēlīgi atainojas uz matu un ādas kvalitātes. Lai papildinātu dzelzs krājumus organismā, lieto bioaktīvās piedevas, zaļos zirnīšus, lēcas, žāvētos augļus, ķirbi, čia sēklas, sezama un kaņepju sēklas, kinoa, artišokus, pētersīļus, koriandru un bietes.
8. Selēns
Selēns ir vēl viena minerālviela, kas ņem aktīvu dalību bioķīmiskajās reakcijās, ļaujot mums lieliski izskatīties. Minerālvielas trūkums veicina matu izkrišanu, ādas krāsa kļūst neveselīga, mazinās tās elastība. Vienkārši uzturēt nepieciešamo selēna līmeni organismā, pieturoties pie veselīgā uztura, kas iekļauj brazīļu riekstu, tumšās sēnes, ķiplokus, pilngraudu maizi un pastu.
9. Silīcijs
Svarīgākais silīcija uzdevums ir piedalīties mata stiebra saistauda, keratīna, izstrādē. Šis komponents palīdz matus stiprināt un padarīt elastīgus. Turklāt, minerālviela uzlabo asins cirkulāciju galvas ādā, tādējādi veicinot matu augšanu. Silīciju satur rīsi, kukurūza, auzu pārslas un linsēklas. Lietojot uzturā uztura bagātinātājus, gādā, lai tava ēdienkarte ir bagātināta ar augļiem un dārzeņiem, par cik augu saturošās šķiedras veicina silīcija labāku uzsūkšanos.
Ziemas beigas un pavasara sākums ir laiks, kad vitamīnu un minerālvielu līmenis organismā krītas visstraujāk. Iemesls tam – pārlieku vienveidīgais sezonālais uzturs, augļu un dārzeņu trūkums. Jāpatur prātā, ka sinerģija ir viens no svarīgākajiem principiem, pēc kura mūsu ķermenis darbojas. Tāpēc veiksmes formula ir kompleksā vitamīnu un minerālvielu uzņemšanā.
Vitamīni un minerālvielas starojošai ādai un veseliem matiem
1. A vitamīns
Pazīstams arī kā retinols, A vitamīns gādā par ādas veselību. Tas nodrošina pilnvērtīgu šūnu attīstību un reģenerāciju, cīnās ar akne, sausumu, lobīšanos un grumbām, ādu mīkstina un aizsargā to no saules kaitīgās iedarbības.
A vitamīns viegli uzsūcas un satur daudzus jo daudzus iemīļotos augļus un dārzeņus. Čempioni retinola un tā «priekšgājēja» betakarotīna (organisms to pats ar laiku konvertē A vitamīnā) satura ziņā: burkāni, saldie kartupeļi, spināti, kāposti, brokoļi, ķirbji, sarkanā paprika, tomāti, aprikozes, persiki, papaija, mango un kantalupa.
Viena no būtiskākajām lomām ādas un matu veselībai atvēlēta B kompleksam. B grupas vitamīnu deficīts mēdz izraisīt dermatītu, ekzēmu, ādas pigmentāciju, grumbu veidošanos un plaisas uz lūpām.
Katram vitamīna kompleksam ir sava, īpaša viņam atvēlēta loma. Tiamīns (vitamīns B1), riboflavīns (vitamīns B2), niacīns (vitamīns B3), pantotēnskābe (vitamīns B5) un vitamīns B9 ir atbildīgi par veselām matu folikulām. Vitamīnam B5 atvēlēta cīņa ar nosirmošanu un, līdzīgi kā biotīns (vitamīns B7), rūpējas par matu spēku, elastīgumu un mirdzumu, novēršot to izkrišanu. Savukārt vitamīns B6 nepieļauj blaugznu veidošanos.
Ne jau velti B grupas vitamīni tiek dēvēti par B kompleksu, par cik darbojas saskaņoti. Šīs vitamīnu grupas normas nodrošināšanai būtiski lietot uzturā kvalitatīvus uztura bagātinātājus. Labākai asimilācijai uzturā iekļauj tādus produktus, kā graudaugus, auzas, prosu, riekstus, sēklas, avokado, zaļumus un zivi.
3. C vitamīns
C vitamīns ir spēcīgs antioksidants. Tā pamatfunkcija – kolagēna, substances, kas gādā par ādas elastīgumu, izstrāde. Turklāt, C vitamīns nodrošina matu folikulu šūnu un blakus esošo asinsvadu aizsardzību. Diēta ar paaugstinātu šī vitamīna saturu uzlabo vispārējo ādas kvalitāti, samazina un nogludina grumbiņas, ātrāk sadziedē rētas un ultravioletā starojuma iedarbības radītos bojājumus.
Brokoļi, kivi, apelsīni, greipfrūti, zemenes, sarkanā paprika, Briseles un skābētie kāposti, pētersīļi, koriandrs, baziliks, timiāns – brīvi pieejamie C vitamīna avoti. Vēl jāpatur prātā, ka siltuma ietekmē šī uzturviela iznīcinās, tāpēc to saturošos dārzeņus un zaļumus vislabāk uzturā uzņemt svaigā veidā vai arī pie minimālas termiskās apstrādes nosacījuma. Bioaktīvo bagātinātāju veidā šo vitamīnu ieteicams lietot kopā ar bioflavonoīdiem – tie uzlabos vitamīna uzsūkšanos.
D vitamīns gādā par matu mirdzumu un veselību. Tā esamība organismā ir obligāta jaunu folikulu veidošanai, to dzīvospējas uzturēšanai visa cikla garumā, kā arī veselu un skaistu matu augšanai stimulēšanai. Lokāla D vitamīna lietošana palīdz ārstēt ekzēmu un psoriāzi un paātrina ādas bojājumu sadziedēšanu, piemēram, apdegumus, nobrāzumus un strijas.
Neraugoties uz to, ka šī uzturviela tiek dēvēta par vitamīnu, tās izcelsme ir citādāka. Lieta tāda, ka mūsu organisms pats spējīgs to nepieciešamajā daudzumā ģenerēt. Taču šāda sintēze iespējama vien saules gaismas iedarbības rezultātā, un tas mūsu platuma grādos, par nelaimi, nav iespējams. Tā trūkumu kompensē uztura bagātinātāju un šo uzturvielu saturošie produkti. Lai kompensētu D vitamīna trūkumu organismā, uzturā iekļauj: lasi, tunci, sojas pienu, apelsīna sulu un olas.
5. E vitamīns
E vitamīns, līdzīgi kā C vitamīns, ir apveltīts ar antioksidatīvajām īpašībām. Darbojoties šūnu līmenī, tas cīnās ar priekšlaicīgu organisma novecošanos. Būdams virsējos ādas slāņos, tas aizsargā organismu no kaitīgās ultravioletā starojuma iedarbības un apkārtējās vides piesārņojuma. Papildus vitamīns veicina kolagēna izstrādi, tādējādi nogludinot grumbas un rētas, uzlabojot ādas kvalitāti kopumā - tā tiek izlīdzināta un kļūst ievērojami maigāka. Lai nepieļautu E vitamīna deficītu, parūpējies, lai ēdienkartē tiktu iekļautas mandeles, lina un saulespuķu sēklas, spināti, brokoļi un mellenes.
Viens no svarīgākajiem skaistuma avotiem ir cinks. Tas piedalās kolagēna sintēzē, tam piemīt pretiekaisuma īpašības, cīnās ar akne un samazina striju veidošanos uz ādas. Turklāt, minerālviela labvēlīgi ietekmē tauku dziedzeru darbību un hormonu izstrādi, kas ir atbildīgi par vispārējo ādas kvalitāti. Visefektīvāk cilvēka organisms cinku uzsūc no dzīvnieciskas izcelsmes produktiem: jūras veltēm, austerēm un olām. Ja esi vegāns, bagātini uzturu ar ķirbju sēklām, spinātiem, Indijas riekstiem, pupām, kakao un baltajām sēnēm.
7. Dzelzs
Dzelzs labvēlīgi ietekmē hemoglobīna līmeni asinīs, kas, savukārt, atbild par skābekļa transportēšanu visā organismā. Nav brīnums, ka zems dzelzs līmenis nelabvēlīgi atainojas uz matu un ādas kvalitātes. Lai papildinātu dzelzs krājumus organismā, lieto bioaktīvās piedevas, zaļos zirnīšus, lēcas, žāvētos augļus, ķirbi, čia sēklas, sezama un kaņepju sēklas, kinoa, artišokus, pētersīļus, koriandru un bietes.
8. Selēns
Selēns ir vēl viena minerālviela, kas ņem aktīvu dalību bioķīmiskajās reakcijās, ļaujot mums lieliski izskatīties. Minerālvielas trūkums veicina matu izkrišanu, ādas krāsa kļūst neveselīga, mazinās tās elastība. Vienkārši uzturēt nepieciešamo selēna līmeni organismā, pieturoties pie veselīgā uztura, kas iekļauj brazīļu riekstu, tumšās sēnes, ķiplokus, pilngraudu maizi un pastu.
Svarīgākais silīcija uzdevums ir piedalīties mata stiebra saistauda, keratīna, izstrādē. Šis komponents palīdz matus stiprināt un padarīt elastīgus. Turklāt, minerālviela uzlabo asins cirkulāciju galvas ādā, tādējādi veicinot matu augšanu. Silīciju satur rīsi, kukurūza, auzu pārslas un linsēklas. Lietojot uzturā uztura bagātinātājus, gādā, lai tava ēdienkarte ir bagātināta ar augļiem un dārzeņiem, par cik augu saturošās šķiedras veicina silīcija labāku uzsūkšanos.
Ziemas beigas un pavasara sākums ir laiks, kad vitamīnu un minerālvielu līmenis organismā krītas visstraujāk. Iemesls tam – pārlieku vienveidīgais sezonālais uzturs, augļu un dārzeņu trūkums. Jāpatur prātā, ka sinerģija ir viens no svarīgākajiem principiem, pēc kura mūsu ķermenis darbojas. Tāpēc veiksmes formula ir kompleksā vitamīnu un minerālvielu uzņemšanā.
